Šajā video apskatīta mērvienību pārveidošana - no minūtēm uz stundām un otrādāk. Video nav izmantota “grāmatas pieeja”, bet ir ļoti labi redzama kāda skolēna domu gaita, ko ir vērts analizēt.
Video tiek pārveidot stundas daļa (0,55 stundas minūtēs). Tiek pārrunāts tipisks sajukums starp decimāldaļu pierakstu un laika pierakstu.
2011. gada 6. klases ieskaites 1. varianta 2. daļas 2. uzdevums. Video tiek nolasīti dati no vienkāršas stabiņu diagrammas un aprēķināta vidējā vērtība. Iegūtā vidējā vērtība arī pati tiek attēlota kā stabiņš šajā diagrammā, ļaujot ērtāk atbildēt uz jautājumu: “Kurās skolās skolēnu skaits ir zem vidējā?” Tiek aprēķinātas 3/10 no visiem skolēniem.
2010. gada 6. klases matemātikas ieskaites 1. varianta 2. daļas 6. uzdevums. Skolēnam jāuzzīmē taisnstūris, kas atbilst uzdevuma nosacījumiem, jāaprēķina tā laukums un izmaiņas, ja pagarina taisnstūra īsāko malu. Uzdevuma risināšānā liels uzsvars ir uz lasīšanu un pārbaudi - vai tiešām uzdevuma jautājums ir atbildēts? Video ir arī labs piemērs tam, kā, kaut kādā ceļā nonākot pie kāda starprezultāta (šajā gadījumā - 22 rūtiņas), ir ļoti grūti atteikties no tā kā no nepareiza.
Šajā video skolēns parāda, kā izmantot transportieri. Sākotnēji tiek pieļauta un pārrunāta tipiska kļūda, nolasot grādus nepareizajā virzienā. Tiek apskatīts arī tas, ko darīt gadījumā, ja leņķa mala nav pietiekami gara.
2010. gada 6. klases ieskaites 1. varianta 2. daļas 2. uzdevums. Skolēnam jāizmanto koordinātu plakne, lai aprēķinātu attālumu. Risinājuma gaitā pieļautas diezgan daudz neuzmanības kļūdas, bet video arī apsaktīts, kā palīdzēt no tām izvairīties, piemēram, pierakstot starprezultātus skaitīšanai.
2012. gada 6. klases ieskaites 1. varianta 2. daļas 5. uzdevums. Izmantojot doto mērogu un attālumu kartē, tiek izrēķināts attālums dabā, kā arī nepieciešamais laiks šī attāluma veikšanai. Tiek pārrunāts pieraksts, kad tiek veikti aprēķini ar laiku, lai izvairītos no sajukuma ar decimāldaļskaitļu pierakstu. Tiek arī pārrunāts, kā pārfrāzēt teikumu: “Cik stundās veica ceļu,” ja runa ir par laiku, kas īsāks nekā stunda.
Video tiek paskaidrots, ko nozīmē kartēs norādītais mērogs (gan skaitliskais, piemēram, 1 : 650 000, gan zīmētais attiecībā pret nogriezni). Pārrunājam, kā mainās mērogs, ja karti palielina.
Video apskatītas pamatdarbību, kuras pierakstītas ar burtiem, vienkāršošana. Apskatīti gadījumi a + a, a - a, a · a, a : a. Katrā no gadījumiem sākumā tiek apskatītas vairākas skaitliskas a vērtības, lai sasaistītu iepriekšējās aritmētikas zināšanas ar darbībām ar burtiem.
Video tiek apskatītais jautājums ir: “Cik ilgu laiku ieplānot ceļam no Dundagas līdz Kolkai.” Risinājuma gaitā kartē tiek veikti mērījumi, izmantojot mērogu tie pārveidoti par attālumiem dabā, un, izsakot hipotēzi par vidējo ātrumu, aprēķināts nepieciešamais laiks. Tālāk tiek pārrunāts arī jautājums par to, kurš attālums šādā gadījumā ir jāmēra. Vai ir pareizi mērīt “putna lidojuma” attālumu?
Šajā video skolēns pastāsta, kurām matemātikas pamatdarbībām (saskaitīšana, atņemšana, reizināšana, dalīšana) piemīt komutativitāte - īpašība, ka darbības rezultāts nav atkarīgs no darbības locekļu secības. Termins “komutativitāte” video nav pieminēts. Parādīti arī skaitliski piemēri, kas ilustrē komutativitāti saskaitīšanai un reizināšanai, un piemēri, kas pierāda, ka atņemšana un dalīšana nav komutatīvas. Parādīti arī gadījumi, kuros, mainot dalīšanas vai atņemšanas locekļus vietām, rezultāts nemainās (ja abi locekļi ir vienādi).